Attēlam ilustratīva nozīme.
Latvijā nabadzības riskam 2023. gadā bija pakļauti 399 000 iedzīvotāji jeb 21,6%, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā.
Šie dati atklāj, ka nabadzības risks turpināja samazināties, un tas bija zemāks nekā 2022. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2023. gada veiktie iedzīvotāju aptaujas dati.
65 gadus vecā vecākā gadagājuma iedzīvotāji veidoja vislielāko grupu ar visaugstāko nabadzības risku, sasniedzot 40,1%. Īpaši liels nabadzības risks bija vientuļiem vecākā gadagājuma iedzīvotājiem – 67,8%.
Tāpat augsts nabadzības risks tika novērots arī pilngadīgiem bezdarbniekiem (53,9%) un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un apgādībā esošiem bērniem (29,6%).
Ir ļoti žēl, ka daudziem cilvēkiem jāatsakās no pārtikas produktiem, jo tie veikalos kļūst aizvien dārgāki. Facebook publicētā saruna starp seniori un Edgaru parāda, cik smaga ir šī situācija.
Pērkot nepieciešamos pirkumus veikalā Juglā, pie manis lēni un klusi pienāca veca tantiņa. Viņa kautrīgā balsī atvainojās un lūdza man palīdzību, jo viņai pietrūka naudas pārtikai – viņas groziņā bija tikai baltmaize un kausētais siers.
Es jautāju, cik vajag– viņa teica, ka 50-70 centus. Devu viņai 1 eiro, un vecmāmiņa, nolaida galvu, seja sariešās un viņa sāka raudāt.
Atbraucot uz vasarnīcu Olainē, pamanīju melnu somu — biju patīkami pārsteigta, to atverot
Es paņēmu olu paciņu un ieliku viņai grozā, bet viņa atteicās, sakot, ka olas neēd. Piedāvāju pienu – viņa arī atteicās, sakot, ka to nelieto. Tad jautāju, vai gribētu desu, taču viņa atbildēja, ka arī to nelieto.
Šis cilvēks ir atteicies no pamatlietām, kas daudziem ir ikdienas nepieciešamība. Es viņai jautāju, vai viņa vēlas lielo siera iepakojumu, bet viņa atbildēja, ka tas ir pārāk dārgi. Tomēr beigās viņa piekāpās un teica, ka ņems. Tad mēs to ielikām grozā.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
